Par iespējamiem pārkāpumiem sāk disciplinārlietu pret tiesu izpildītāju

Par iespējamiem pārkāpumiem sāk disciplinārlietu pret tiesu izpildītāju

Tieslietu ministrijas disciplinārlietu komisija skatīs divas disciplinārlietas pret zvērinātu tiesu izpildītāju Kasparu Selecki – vienu par ētikas pārkāpumiem, otru – par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem. “de facto” iepriekš vēstīja, ka šis tiesu izpildītājs pieņēma lietas no nekustamo īpašumu kompānijas, ar kuru viņš dala vienas biroja telpas. Notikumi saistīti ar kādu īpašumu Jūrmalā, kur nekustamo īpašumu firma mēģina atbrīvoties no īrnieka, kuru uzskata par fiktīvu, un vienlaikus par sviestmaizi mēģina iegūt arī tai nepiederošās kopīpašuma daļas. Plašāk – Ingas Šņores sižetā.

Rosina atstādināt tiesu izpildītāju K.Selecki

Rosina atstādināt tiesu izpildītāju K.Selecki

Atbrīvošana no amata – tik stingru sodu zvērinātam tiesu izpildītājam Kasparam Seleckim pieprasījusi Tieslietu ministrijas Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija. Latvijas Televīzijā jau stāstījām, ka Seleckim, iespējams, bijis interešu konflikts, izpildot tiesu lēmumus uzņēmumam “Raddo”, ar kuru sēdējis vienā kabinetā. Tagad Selecka pārkāpumus vērtēs gan tieslietu ministrs, gan KNAB. Tematu turpina Kārlis Roķis.

E-pārvaldes risinājumi, E-pakalpojumi sabiedrībai - Elektronisko izsoļu vietne

E-pārvaldes risinājumi, E-pakalpojumi sabiedrībai - Elektronisko izsoļu vietne

Elektronisko izsoļu vietne ir valsts informācijas sistēmas – Izpildu lietu reģistra – modulis, ko uztur Tiesu administrācija. Elektronisko izsoļu vietnē zvērināti tiesu izpildītāji ar 2015.gada 1.jūliju var un maksātnespējas procesa administratori ar 2016.gada 1.janvāri varēs izvietot nekustamā īpašuma sludinājumu, pārbaudīt personas atbilstību dalībai izsolē, apstiprināt dalību izsolē, noturēt izsoli un veikt paziņojumu nosūtīšanu vietnē tās dalībniekiem. Vietne nodrošina iespēju jebkurai personai no izsoles publicēšanas brīža 30 dienu laikā piedalīties vai skatīšanās režīmā sekot līdzi izpildītāju un administratoru rīkotajām izsolēs no jebkuras vietas, kur pieejams internets. Lai autorizētos un veiktu rēķinu apmaksu, vietne izmanto divus www.latvija.lv servisus – autentificēšanās un maksājuma moduli. Pēc izsoles slēgšanas vietnē jebkuram nereģistrētam lietotājam ir pieejama informācija par izsolīto īpašumu un augstāko nosolīto cenu - 30 dienas no izsoles slēgšanas dienas. Savukārt izsoles akts tiek sagatavots automātiski un ir derīgs bez zvērināta tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora paraksta. Lai elektroniskās izsoles padarītu ērtākas, papildus vietnē tiek nodrošināts arī šāds pakalpojums – automātiskais solītājs (izsoles aģents) un iespēju saņemt aktuālo informāciju par izsoles gaitu un rezultātu. Elektronisko izsoļu vietnē no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 6.oktobrim apmeklējuši gandrīz 300 tūkstoši apmeklētāju un publicētas 1642 izsoles. Pakalpojuma sniedzējs: Tiesu administrācija Izstrādātājs: SIA KleinTech Services https://izsoles.ta.gov.lv/

Tiesu izpildītāju padome prasa atstādināt A.Sladzu

Tiesu izpildītāju padome prasa atstādināt A.Sladzu

Tiesu izpildītājs Andris Sladzs ir jāatstādina no amata, kamēr disciplinārlietā tiek noskaidrots, cik likumīgi viņš veicis nama Uzvaras bulvārī 3A nodošanu jaunajiem īpašniekiem, par ko kriminālprocesu sākusi arī policija. Šādu lēmumu šodien pieņēma Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Vai ierosināt vēl vienu disciplinārlietu, drīzumā izlems arī tieslietu ministrs. Citi eksperti gan norāda – amatpersonu rīcība, vērtējot Sladza atbildību, bijusi novēlota. Tematu turpina Kārlis Roķis.

Jūsu Tiesības: Kas jāzina par parādu piedziņu?

Jūsu Tiesības: Kas jāzina par parādu piedziņu?

13.maija raidījums Studijā: Andris Spore Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs

Platina Pele 2011 E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem CSDD

Platina Pele 2011 E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem CSDD

CSDD Korporatīvo klientu e-serviss Galvenais projekta ieguvums ir efektivitāte, izmantojot CSDD KK E-servisa pakalpojumu. Lietotājam vairs nav jāvelta laiks un nauda papīra dokumentu sagatavošanai, nogādāšanai, iesniegšanai un ar to saistītajiem izdevumiem. Vairs nenotiek komunikācija ar CSDD "papīra formātā". CSDD KK e-servisu šobrīd izmanto 1148 transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumi, 1003 ārstniecības iestādes un ģimenes ārsti, 117 zvērināti tiesu izpildītāji, 76 līzinga kompāniju darbinieki, 57 dīleru pārstāvji un 56 transportlīdzekļu pārbūves uzņēmumi. Nākotnē risinājums samazinās dokumentu apriti starp autoskolām un CSDD, kā arī paātrinās administratīvo darbību kārtošanu.

Jūsu Tiesības: Kas jāzina par parādu piedziņu

Jūsu Tiesības: Kas jāzina par parādu piedziņu

20.maija raidījums Andris Spore Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs .

Круговая порука судей и судебных исполнителей, Гунтра Виксна и Эдвин Пуке "За независимую Латвию"

Круговая порука судей и судебных исполнителей, Гунтра Виксна и Эдвин Пуке "За независимую Латвию"

Круговая порука судей и судебных исполнителей, Гунтра Виксна и Эдвин Пуке "За независимую Латвию" #PIK #TVRIGA.COM Tiesu izpildītāju ”elite” kļuvusi par multimiljonāriem No vienkāršiem juristiem līdz multimiljonāriem – šādu pasakai līdzīgu stāstu pēdējos gados piedzīvojusi tiesu izpildītāju ”elite”. Nacionālās apvienības vadītās Tieslietu ministrijai noskatoties, par miljonāriem uz citu nelaimes rēķina kļuvuši aptuveni 20 tiesās atzīto parādu piedzinēji, kuri vienlaikus ir arī valsts amatpersonas. Ne Tieslietu ministrija, ne paši tiesu izpildītāju asociācija, tajā gan neko dīvainu nesaskata, pat par spīti vairākiem skandāliem. Ministrija pat apsvērusi vai neļaut tiesu izpildītājiem nopelnīt vēl vairāk, piepelnoties par reāliem parādu piedzinējiem. Tiesu izpildītājiem pēdējos gados izdevies palikt maksātnespējas administratoru ēnā. Taču, nepelnīti, ja raugās, cik lieli ir valsts nozīmēto parāda piedzinēju ienākumi. Analizējot Valsts amatpersonu deklarācijas kopš 2010. gada, redzams, ka aptuveni piektajai daļai no 100 tiesu izpildītajiem izdevies kļūt par miljonāriem. Šo ”eliti” vieno spēja tikt pie lielāko parādu atgūšanas lietām no, šajā ziņā ienesīgākās, Rīgas apgabaltiesas. Lielākais pelnītājs pērn bijis Ainārs Šusts, kurš honorāros saņēmis teju 700 tūkstošus eiro. Sešos gados Šusts, kurš kā citi amatbrāļi no publicitātes vairās, spējis nopelnīt pāri par četriem miljoniem. Līdzīgi kā maksātnespējas administratori arī Šustam patīk naudu glabāt skaidrā. ”Zeķē” paslēpti 450 tūkstoši. Naudas ir tik daudz, ka Šusts, kuram ir vismaz seši luksus spēkrati, darbojas kā neliela kredītiestāde, aizdevumos izsniedzot 1,2 miljonus eiro. Par parādu piedziņas karali dēvētais Jānis Stepanovs – jurists, kuram izveidojusies laba sadarbība ar lielāko kreditoru Latvijā, Swedbank, – pērn nopelnīja 600 tūkstošus eiro. Krīzes gados viņš gan spējis tikt pie vairāk nekā 8 miljoniem. Arī Stepanovs aizdod lielas naudas summas, kā arī pats uzpērk īpašumus. Cita Rīgas apgabaltiesas apkalpotāja Gintera Hmeļevska saimnieciskā darbība pērn ienesa virs 400 tūkstošiem, bet sešu gadu laikā ap 3 miljoniem eiro. Viņš aptuveni miljonu glabā bankās un līdzīgi kā kolēģi nodarbojas ar kreditēšanu, atvēlot tam pusmiljonu. Nesen skandālā par lepnas savrupmājas izsolīšanu neliela gāzes parāda dēļ, ierautais Rolands Veinbergs nopelnījis zem 400 tūkstošiem. Taču viņš ir rekordists nekustamo īpašumu skaita ziņā – Rīga un Pierīgā viņam tādu ir 17. Vairāk nekā 3 miljoni ir arī Tiesu izpildītāju asociācijas vadītājam Andrim Sporem, kura saimnieciskā darbība pērn ļāva iekasēt 400 tūkstošus. Analizējot valsts amatpersonu deklarācijas redzamo var secināt, ka miljonāru statusam atbilstošu dzīves standartu spējuši nodrošināt ap 20 tiesu izpildītāju, jeb piektā daļa no profesijā strādājošiem. Spore atzīst, ka pēdējos gados izdevies labi nopelnīt, taču tajā nesaskata neko nosodāmu, jo profesijā valda konkurence. Andris Spore, Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs: Tiesu izpildītāji ir pašnodarbinātās personas! Tiesu izpildītājs nesaņem darba algu no valsts, nesaņem ne centa. Tiesu izpildītājs ir tiesu sistēmai piederīga personu un valsts amatpersona tā ir tik tālu, cik pilda savus amata pienākumus. Ja Jūs jautāja, cik es kā tiesu izpildītājs saņemu, tad uzdodiet, cik es esmu atguvis par labu piedzinējiem. Protams priekš parasta sabiedrības cilvēka, tas var šķist ļoti daudz, piekrītu! Bet atzīstie, tiesu izpildītājs ir riska profesija. Tiesu izpildītāju atalgojums jeb takses gan stingri regulē valdības noteikumiem. Par jomu atbildīgais Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs gan atteicās komentēt, vai tā ir apzināta valsts politika, ka uz cilvēku nelaimes rēķina, dažiem ļauts iedzīvoties. Neoficiāli izskan, ka Nacionālā apvienība lobē ari šīs juristu profesijas intereses, jo pērn ministrija apsvēra likuma izmaiņas, lai ļautu tiesu izpildītājiem piestrādāt kā parastiem parāda piedzinējiem. Jāpiebilst, ka labi nopelnīt, rīkojot izsoles, spēj tikai tie brīvas profesijas pārstāvji, kuriem ir labi kontakti bankās un, visticamāk, arī tiesās. Rezultātā Latgales tiesu apgabalā, daudzu parādu piedzinēju ienākumi nepārsniedz skolotāju algu. Tiesu izpildītāju ienākumi kopš 2010. gada: Jānis Stepanovs 8 530 099 EUR Ainārs Šusts 4 015 532 EUR Ginters Hmeļevskis 3 133 997 EUR Andris Spore 3 027 505 EUR Aija Kalniņa 2 391 733 EUR Kalvis Dūrītis 2 257 212 EUR Jānis Tunnis 1 953 273 EUR Andris Sladzs 1 918 034 EUR Rolands Veinbergs 1 739 911 EUR Ineta Kaktiņa 1 661 687 EUR Sandis Tompsons 1 595 106 EUR Jānis Strižko 1,494, 454 EUR Andrejs Glumovs 1,235 966 EUR Inese Bože 1 207 504 EUR

Intervija ar Andri Spori

Intervija ar Andri Spori

Pagājušajā nedēļā aizvadītas tradicionālās notāru dienas, par kurām arvien vērojama liela iedzīvotāju interese. Bet šonedēļ pēc pāris dienām risināsies „Tiesu izpildītāju dienas”, kurās ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs saņemt bezmaksas konsultācijas par uzturlīdzekļu piedziņu. Prakse liecina, ka šīs lietas ir vienas no izplatītākajām, ar ko tiesu izpildītājiem nākas saskarties, savukārt iedzīvotāji, kam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, dažkārt nezina, kā šīs tiesības īstenot. Turpmākajās minūtēs par to saruna ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Andri Spori.

Zvērināta advokāta Jāņa Muižnieka birojs

Zvērināta advokāta Jāņa Muižnieka birojs

- Vairāk video mūsu portālā www.avideo.lv. Advokāta galvenais uzdevums vienmēr ir bijis un būs ar savām zināšanām un pieredzi palīdzēt tiem, kuri griežas pēc palīdzības. Ja viņš ir aizstāvis kriminālprocesā, tad viņam jārealizē tiesiskuma pamatprincips: notiesātas un sodītas var tikt tikai tās personas, kuras nešaubīgi ir vainīgas pastrādātajā noziegumā, turpretī nevainīgie ir nekavējoties jāatbrīvo. Risinot civiltiesiskus strīdus, advokāts pārstāv savu klientu un ir aktīvs procesa dalībnieks. Jānis Muižnieks, zvērināts advokāts: Vārds “advokāts” cēlies no latīņu “advocatus”, kas nozīmē “saukt palīgā”. Cilvēks, kurš griežas pēc palīdzības pie advokāta, aicina tiesisko attiecību speciālistu sniegt juridisku palīdzību . Advokatūra ir būtiski nozīmīga, pirmkārt, konkrētam cilvēkam, ne tik daudz sabiedrībai kopumā. Juridiskajā praksē advokāts izmanto visus likumā paredzētos aizstāvības līdzekļus un sniedz klientam nepieciešamo tiesisko palīdzību. Advokāta un valsts savstarpējo attiecību principi formulēti ANO pieņemtajos Advokātu darbības pamatprincipos. Saskaņā ar tiem, valstij jāsadarbojas un jānodrošina advokātu pilnvērtīga darbība. Valstij advokatūra jāciena un jāgarantē šo principu ievērošanu nacionālajos likumdošanas aktos un to pielietošanā. Valsts un advokatūras sadarbība notiek tā, ka advokāts, sniedzot palīdzību klientam, palīdz valstij un attiecīgām iestādēm, tai skaitā publisko tiesību subjektiem, nonākt pie pareizā juridiskā slēdziena un atrisināt juridiskos jautājumus. Advokāta darbību reglamentē likums un profesionālā ētika. Viņš ir plaša profila jurists. Pie advokāta griežas gan pēc pārstāvniecības tiesā, gan kā pie starpnieka laulību šķiršanas procesā, gan civillietās, gan kriminālprocesos. Sadalīt mantojumu, pierādīt nevainīgumu, aizstāvēt godu un cieņu, palīdzēt sastādīt iesniegumu par paternitātes noteikšanu, alimentu piedziņu, dzīvokļa privatizāciju – tās ir problēmas, ar kurām advokāti saskaras savā ikdienas praksē. Advokāta darbs – tas ir aicinājums un milzu atbildība. Viņa pienākums ir pārstāvēt ne tikai nevainīgu cilvēku, bet arī noziedznieku intereses. Advokātam galvenais kritērijs vienmēr ir likuma burts. Tiesiska aizsardzība likuma ietvaros dotā profila speciālistiem ir augstāk par visu. Zvērināta advokāta Jāņa Muižnieka birojs Rīga, Miera iela 36 tālr. 29 266 165 www.advokatsjums.lv

Top Videa -  loading... Změnit krajinu
Načíst dalších 10 videí
 
 
Sorry, You can't play this video
00:00/00:00
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
CLOSE
CLOSE
CLOSE